Sadarbībā ar veselīgas ēšanas restorānu The Beginnings tapa mans raksts par to, kā ēst veselīgi ceļojumos.

Kapēc es celjojumā needu celjmalas krogos un kafejnīcās, bet gan dodu priekšroku pašgatavotam ēdienam!? Ja vien tā nav Indija, Maroka, Japāna vai kāda cita savādākas ēšanas kultūras zeme, kur ēdiens ir viens no šīs valsts kultūras iepazīšanas veidiem.

Pirmkārt, nevajag neko sev ar varu aizliegt. Sāksim ar to, ka ēdiens ir bauda un sākot sev kaut ko aizliegt ātri vien iedzīvosimies nervu kaitēs un kašķīgā garastāvoklī. Tapēc neizliedzm sev neko, bet uzdodam jautājumu, kapēc man to gribās? Vai es jūtos emocionāli slikti, man ir garlaicīgi, skumji, tukšuma sajūta? Vai ar kāri pēc saldējuma un burgera es remdēju tukšumu savā galvā un dvēselē?  Man tā pavisam noteikti ir. Man roka sāk stiepties pēc neveselīgām lietām, kad jūtos skumja vai man ir ļoti ļoti garlaicīgi un nav iespējas aizmukt no garlaicīguma. Piemēram sēžot vēlu vakarā pie bagātīgi klāta galda kāzās, kad visiem ir jautri, bet es skumji stumju vaigos kārtējo rasola porciju vai kūkas gabalu.

Ceļojuma laikā noteikti ir tik daudz kārdinājumu – virtulis tur, saldējums te, limonāde pati grozā lec, tikko ceptas pankūkas ar Nutellu pretī pa ielu nāk, sulīgi burgeri katrā vecpilsetas stūrī, neiazsakāms picu kārdinājums kur vien grozies, un tad vēl tie mazie našķīši kurus pat nepamani – konfektes, čipsi, sulas… Un tavs ceļabiedrs vakariņās sadomājis dzert alu ar čipsiem!!! Ah! Ja ceļo reizi gadā un dodies gastranomiskā brīvdienās ar mērķi izbaudīt visus gardos grēkus ko galamērķis piedāvā, tad nav lieki jāsatraucas, bet drīzāk ar visu sirdi un dvēseli jābauda, jo esot atpakaļ viss atkal ieies vecajās sliedēs. Be ko darīt tad, ja ceļot sanāk biežāk, bet veslība (mūsdienās tik ļoti populārās alerģijas un produktu nepanesamības) un labsajūta neļauj katru dienu ēst sviestmaizes ar majonēzi un makaronus ar sieru?!

Uztvert un attiekties pret veselīgu ēšanu kā kaut ko foršu un labu tavam ķermenim un garam palīdz vieglāk ilgtermiņā noturēties pareizajās sliedēs. Un arī auguma aprises, vienmērīga enerģijas padeve (nevis nežēlīgais miegs pēc pusdienām, kad nav spēka un gribas tikai gulēt), izpalikušas veselības problēmiņas un tīra sejas āda man ir vislielākais motivators. Mazāk ogljhidrātu, mazāk kaloriju, mazāk cukura, neveselīgie tauki. Tā kā tagad cukuru pievieno visneiedomājamākajiem ēdieniem, tad es labāk cukura ēšanu atstāju tad, kad sakārojas kādu izviertīgu šokolādes kūciņu.

• 

Ja ceļojumā nākas palikt viesnīcā, es izvēlos vietu, kur ir virtuve. Jo nav lielākas baudas, kā apmeklēt vietējos tirgus, izvēlēties visu svaigu un pēc tam pašam pagatavot gardu maltīti, tādējādi ne tikai ietaupot naudu, bet arī izvairoties no nevēlamiem produktiem, ko nemanot nākas apēst, ēdot restorānos.

Ja viss ir tik slikti un  virtuve nav pieejama, tad meklēju veselīgas ēšanas vietiņas, vai iztieku ar to ko var nopirkt veikalā negatavojot – banāni, āboli, pupiņu konservi, burkāni, rīsu galetes, avokado, humuss, olīvas utt.

Izvēlēties ceļojot viegli pagatavojamus produktus. Sarkanās lēcas, griķus, pupiņu makaronus, kvinoju. Uzlabot ar bagātīgu devu garšvielu, olīvelļu, ja paveicas tad ar svaigiem salātiem un dārzenīšiem. Vai kādu konservu / vietējo zemju lauku labumiem.

Pēdējā laikā sanācis ceļot daudz ar mašīnu, tapēc šis variants ir vislabākais, lai ēstu pašgatavotu maltīti. Mašīnā vienmēr līdzi ir mini virtuve ar prīmusu, katliņiem, pannu (lai var uzcept pankūkas meža vidū ja sagribas!) un garšvielām, eļļu, lēcām, rīsiem, griķiem, konserviem un citiem sausajiem produktiem, atliek ik pa laikam piepirkt kādus svaigus dārzeņus un augļus. Un ceļojumā varam ēst gandrīz kā mājās! Ceļojumā ļoti daudz ēdu svaigus ķiplokus un sīpolus, dzeru kurkumu ar melnajiem pipariem, lietoju uztura bagātinātājus – probiotikas, vienmēr līdzi ir olīveļļa un koskriekstu eļļa ( mans fast foods ceļojumā ir vārītas sarkanās lēcas ar kurkumu, kaltētiem ķiplokiem un sīpoliem, melno sāli un daudz olīveļļas), avokado, svaigs kāposts, ko var garauzt mašīnā, kad jāpavada dadz laika ceļā, kaltētas jūras zāles, kuras pamērcējot ūdenī var pievienot jebkuram ēdienam, nodrošinot organismu ar vitamīniem un minerālvielām. Es pat esmu bērusi spirulīnas pulveri klāt lēcām (izskatās mazliet pēc troļļa smadzenēm, bet nav ne vainas! 😀 ) Galvenais ir eksperimentēt un nebaidīties arī klausīt organisma vēlmēm. Piemēram ikdienās es īpaši rīsus needu, bet pēdējā ceļojumā vienā laidā kārojās rīsus. Rīsi ar karija garšvielu un ķiplokiem kokosriekstu krēmā man bija riktīgs kārums, ja vēl pa virsu uzber rauga pārslas vai parmezan sieru – gandrīz kā restorānā! Esot Latvijā vasarā, brokastīs izvēlos ēst svaigas ogas – mellenes, upenes, zemenes ar augu pienu. Pēdējā ceļojumā tik ļoti to visu kārojās, bet nebija iespējams dabūt svaigas ogas. Es savu ogu kāri atrisināju, pērkot saldētas ogas vakarā, atstājot mašīnā pa nakti, lai izkūst, un no rīta man bija brokastis gandrīz kā mājās.

Mans supernašķis, kad ir liels nogurums un tā vien prasās kāda cukurota limonāde, ir kombučas dzēriens, ko atrodu lielveikalos vai mazajos eko veikaliņos. Dodoties ar mašīnu tālākā ceļā cenšos  nodrošināties ar kvalitatīvu melno šokolādi, enerģijas batoniņiem, veselīgiem cepumiem un dārzeņu čipsiem no The Beginnings veikala. Jo es zinu, ka ceļojumā man prasīsies daudz našķu, un man nebūs iespēja pašai izcept savus cepumus vai kūku. Tapēc, lai roka nepaslīdētu (Bet dažreiz jau paslīd! Cenšos sevi par to nešaustīt un drīzāk izbaudīt šo grēku), labi ir apgādāties jau iepriekš ar daudz ēdienu un visādiem kārumiem.

Un galu galā ar mīlestību gatavots ēdiens garšo labāk. Nez cik daudz grama mīlestības ir palicis celjmalas kroga ēdienā, ja pavārs katru dienu strādā pa 12 h. Un varbūt tas, ka mana darba specifika ir saistīta ar ļoti dauz ēdienu ikdienā (un arī daudz ēšanu 😀 ), esmu laimīga, ka savās brīvdienās, es varu izvēlēties vienkāršu pašgatavotu, bet kvalitatīvu un veselīgu ēdienu.

Mūsdienās, kad ēdiens pats no visām pusēm lec virsū, sev taisīt ēst ir forši, tāpat kā pašam būt noteicējam pār savas dzīves lielām un mazām izvēlēm!